Maģiskais zizlis.
Ir maģisko zizļu četri tipizmēri, kas ir veidoti no koka un kalpo kā palīglīdzeklis koncentrācijai un personīgā spēka pastiprināšanai.
Zizlis – apmēram auguma izmērā;
Lielais zizlis - divi-trīs elkoņi;
Mazais zizlis - viens-divi elkoņi;
Jo mazāks zizlis, jo viņš ir jaudīgāks, un jo rūpīgāku apstrādāšanu viņš pieprasa.Zizļi var gatavot tāpat no metāla vai akmens, bet, tā kā darbietilpība ir būtiski augstāka, es un pat nemēģināju kaut ko par to uzzināt. Pirms sākuma vajag veikt attīrīšanas rituālu, attiecīgu jūsu priekšstatiem. Apstrādāšanas laikā vajag ieturēt to, ko jūs saucat par gavēni. Kategoriski ir izslēgti jebkuras psihi iespaidojošas vielas, pat tabaka vai kafija var izjaukt jūsu darbu. Jebkuram koka zizlim izvēlas "savējo" koku, kopumā priekšroka tiek dota cietākai sugai.Tiek izvēlēts jauns koks, kas ir piemērots resnumā. Visam, izņemot zizli, kas ir cilvēka augumā , der galvenā stobra daļa tikai bez zariem. Koks tiek nogriezts ar nožēlošanas sajūtām pa nobendēto augu, un pārliecību, ka tavējā vajadzība ir tā vērta. Instrumenti tiek izmantoti minimāli, ideālā variantā - viens nazis, kas pašrocīgi izkalts. Tā kā mūsdienu nosacījumos dabūt pašrocīgi izkaltu nazi ir grūti, var izmantot parastu medicīnisko skalpeli, kas ir nopirkts speciāli šim darbam.Darbā nepieciešams izslēgt ''svinību''un steidzīgumu. Burvju nūjiņa, turpretī, tiek veidota no iespējams ķeburaināka un sausāka zara, piemēram, Karēlijas bērza stumbra. Ja burvju nūjiņas izgatavošanai tika ņemta koka daļa, vajag "atdarīt'" kokam - ieberzēt asins lāsi iegriezumā uz tā mizas.Nogriezto koku nes uz to vietu, kur to apstrādās, un nepārvietos līdz darba beigām. Atliekas tiek savāktas, un pēc darba beigām tiek sniegtas kā veltes mežu gariem (ierok zem velēnas mežā ar pateicības jūtām). Visa apstrāde notiek meditācijas stāvoklī uz materiāla. Kategoriski izslēdzas steiga, novēršanās uz nejaušām lietām, mēģinājumi paātrināt darbu riskējot izbojāt materiālu (pat nevis paši mēģinājumi, bet gan pārdomas par šo tēmu, piemēram,nevajag šaubīties tajā, ko vajag noskaldīt vai nogriezt).Vislabāk strādāt mežā vai vasarnīcā (laukos). Darbs tiek izpildīts vienā piegājienā tieši tik daudz, cik vēlaties. Katru reizi, kad rodas vēlme pastrādāt, vajag to darīt, pat ja šis darbs noslēgsies divās kustībās.
No stobra notīras miza un kambijs, zizlim, cilvēka augumā,nokasa izaugumus (ne līdz gludumam), tiek izgriezti defekti. Šāds zizlis var tikt pabeigts jebkurā momentā.
Pārējiem zizļiem (koka augšanas virzienā) augšgals saasinās, apakšējais noapaļojas. Zizļa apakšdaļa (tā vieta kur turēsiet zizli) jānoberž šķērsām šķiedrām. Šajā etapā sagatavei jau jābūt bez stūriem un izaugumiem. Tajā laikā sagatave var ieplaisāt visa koka garumā, jo koks paliks sauss, tas ir normāli.
Burvju nūjiņai abi gali tiek noapaļoti.
Apstrādāšanu vajag pārtraukt un ''paspēlēties'' ar sanākušo priekšmetu. Vajag sajust viņu kā savu, atrast ērtu veidu, kā viņu turēt, pieķerties tam. No tā brīža sagatavi vajag pastāvīgi turēt pie sevis, vismaz uzmanības zonā. Sajūtām pie tā jābūt tādām, ka tu iepazīstini viņu ar sevi, ar savējo dzīvi, ar savējiem ieradumiem, emocijām.
Tālāka apstrādāšana sastāda galveno sarežģītību. Zizļa daļa, izņemot to daļu, aiz kuras turēsiet un smaili, apklājas ar musturu. Daži no tiem var būt sīki, daži "pieprasīs" padziļinājumu, dažreiz līdz rādiusa ceturtdaļai...
Skrambas tiek veidotas ar naža asmeni, kurš cieši sakļauts pirkstos (starp citu, asināt viņu vajag tikai ar rokām). Darbā jābūt klāt ''sarunām un jūtām'' ar zizli. Mazais zizlis prasa vairākas reizes biezāku un sīkāku musturu, nekā lielais.
Ja uz zizļa izveidojās plaisa, tad to vajag aizpildīt, ar to pašu nazi (tikai ne visai spēcīgi, citādi saskaldīsies) ar apdedzinātu varu, bet vēl labāk ar sudrabu, līdz pašai virsmai.
Burvju nūjiņai vēlamākais cits mustura tips - nepārtraukta , nesaskaroša , nenoslēgta līnija, kas sedz iespējami lielāku burvju nūjiņas laukumu.Ja jums izdosies izveidot viņu ar vienu kustību no sākuma līdz beigām... Taču, šaubos, ka jums tas sanāks.
Diemžēl, aprakstīt sīkāk apdarīšanu ar musturu nevaru,jo tas notiek dziļā meditācijā.Šai pašā laikā zizli vajag iepazīstināt ar pasauli, norādīt tam uz sauli, mēnesi, zvaigznēm, kokiem, pie tam intensīvi sajūtot savējo attieksmi pret rādāmajiem priekšmetiem.
Nevajag rādīt VISU, kā arī dēvēt vārdos. Tikai to, ko jūs uzskatiet par tā vērtu.Musturs tiek veidots līdz tam laikam, kamēr jums nerodas pārliecība, ka vairāk nevienu skrāpējumu jūs izveidot nevarat. Starp citu, musturā pilnīgi noteikti var tikt veidoti daudzveidīgi simboli, kurus jūs varējāt redzēt agrāk, pilnīgi nepieciešams precīzi noteikt, vai zemapziņa jūsu blēņojas, vai vienkārši tāpat skrāpējumi izveidojušies.Pirmais – nav labi, otrais - normāli.Veidojot musturu, vajag nopulēt zizli ar lupatu un upes smiltīm. Kas nekad to nav darījis - brīdinu, nespiežat, citādi saskrāpēsiet. Starp citu, smiltis labāk izsijāt un/vai skalot.Pulē tikai musturu, rokturis jau tajā laikā ir apstrādāts ar nazi, arī smailei jābūt ar nazis izgludinātai. Pulējumu jāveic priecīgā noskaņojumā (bet ne histēriskā) , un nav jāpadara kustības par asām.
Pie tā laika zizlis dos jums ziņu par iniciācijas nepieciešamību, kura noslēdzas ar smailes iegremdēšanu kaut kur, pie tam pilnīgi bezemocionālā stāvoklī.Manējā gadījumā tas bija nakts ūdens, bet tā var būt arī zeme, gan vīns, arī piens, gan dzīvs ķermenis... Ja nepieciešams, nākamajā dienā smaili noslauka ar to pašu lupatu,ar kuru tika pulēts zizlis (starp citu, es nepateicu, ka tam jābūt dabiskam audumam no jūsu vecā apģērba), kuru var ierakt kopā ar mizām un skaidām, bet var arī izmest vai iznīcināt, pēc jūsu ieskatiem.
Burvju nūjiņas iniciācija ir sarežģītāka. Sākumā kaut kur gremdējas viens tās gals, pēc tam (ilgumam nav nozīmes, un tas iepriekš nav nosakāms) otrs gals gremdējas citur , pretstatā pirmā īpašībām.